Lauku-pilsētu mijattiecības #

Pārskats #

Lauki un pilsētas tradicionāli iezīmējas kā atšķirīgas telpas ar katrai raksturīgām sociālām, ekonomiskām un ainavas iezīmēm. Pilsētās koncentrējas dažādi resursi (cilvēkresursi, finanšu, zināšanas u.c.), pakalpojumi un sociālās un ekonomiskās aktivitātes, kas stimulē lielāku dinamiku un inovācijas. Laukiem raksturīga dabas klātbūtne, dabas resursos balstītas ekonomiskās aktivitātes (lauksaimniecība un pārtikas ražošana, mežsaimniecība), izkliedētāka apdzīvotība un sociālās aktivitātes. Nereti lauki un pilsētas arī tiek uztvertas kā nošķirtas telpas ar atšķirīgām vajadzībām. Pilsētas tradicionāli uzlūkotas kā attīstības centri, kamēr lauki – drīzāk kā attīstāmās teritorijas. Tām ir arī atšķirīgas attīstības politikas un pārvaldības instrumenti, kuru spēja izlīdzināt dažādos attīstības tempus un labklājības līmeņus gan izrādās ierobežota. Piemēram, Latvijā 10 gadu periodā iedzīvotāju skaits straujāk sarucis laukos nekā pilsētās (CSP, 2021), vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecību locekli laukos saglabājas zemāki nekā pilsētās, lai arī nedaudz straujāk tie pieauguši laukos (CSP, 2019), zemāka ienākumu līmeņa mājsaimniecības pārsvarā dzīvo laukos (CSP, 2020).

Ilgtspējīgas teritoriālās attīstības kontekstā aktualizējas jautājums par vienmērīgas attīstības (labklājības, ekonomiskās izaugsmes un vides) veicināšanu viscaur valstī neatkarīgi no teritoriju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, sociāli demogrāfiskā, ekonomiskā un vides profila, bet vienlaikus ņemot vērā to specifiku. Vienmērīgas teritoriālās attīstības īstenošanā lielāka vērība jāpiegriež lauku un pilsētu mijattiecību stiprināšanai. Uz to vedina arī pēdējā desmitgadē izstrādātās teritoriālās politikas un attīstības instrumenti, piemēram, Eiropas Savienības teritoriālās kohēzijas politika, ES Teritoriālās attīstības programma 2020, Apvienoto Nāciju Habitat programmas vadlīnijas pilsētpolitikas, teritoriālās plānošanas un lauku-pilsētu saikņu veidošanai u.c. Tie norāda uz integrētu pieeju teritoriālās attīstības plānošanā, pārkāpjot lauku un pilsētas politiku nošķīrumam un sekmējot funkcionālu saikņu attīstīšanu starp pilsētām un apkārtējām lauku teritorijām.

Apvienoto Nāciju Habitat programma lauku-pilsētas mijattiecības definē kā dažādas saiknes un mijiedarbes starp laukiem un pilsētām, kas ietver cilvēku, preču, kapitāla un informācijas plūsmu un aptver dažādus sektorus un aktivitātes, kā lauksaimniecību, pakalpojumus un ražošanu (UN-Habitat, 2020). Pievēršoties lauku un pilsētu attīstības sasaistei, EKIP pieeja uzsver, ka katrai no teritorijām – laukiem un pilsētai - ir savi īpaši attīstības resursi un to ilgtspējīgā savienošanā iespējamas jaunas, abpusīgi izdevīgas attīstības sinerģijas, kas var risināt laukiem un pilsētai specifiskus un kopīgus izaicinājumus, piemēram, pakalpojumu nodrošināšanu un dabas resursu pārvaldību. Lauki nodrošina pilsētas ar dažādiem resursiem, piemēram, pārtika, enerģija, tūrisma un atpūtas iespējas. Pilsētas savukārt piedāvā tirgus iespējas, darba vietas un dažādus pakalpojumus (izglītība, veselības aprūpe, finašu u.c.) lauku iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Uz šo dažādo resursu pamata ir veidojušās saiknes starp laukiem un pilsētu: demogrāfiskās (iedzīvotāju kustība), ekonomiskās, sabiedrisko pakalpojumu, vides un pārvaldības (European Parliament, 2016). Šīs saiknes arvien intensificējušās, mazinot lauku un pilsētu striktu nošķīrumu un sapludinot tos. Nereti šīs saiknes, slikti vai šaurā teritoriju griezumā pārvaldītas, raisa arī konfliktsituācijas, piemēram, lauku teritoriju iztukšošanās, iedzīvotājiem pārceļoties uz pilsētām vai urbāno teritoriju izplešanās, aizņemot lauksaimniecības zemes un palielinot cilvēka negatīvo ietekmi uz vidi. Esošo un jaunu lauku un pilsētu mijattiecību veidošana ilgtspējīgas teritoriālās attīstības veicināšanai iespējama caur jauniem pārvaldības un biznesa modeļiem un sociālām kustībām, kas vērsti uz vietējo resursu ilgtspējīgu vadību un izmantošanu.

Risinājumi #

EKIP ietvaros identificētas četras jomas, kas ilustrē lauku - pilsētu mijattiecības un to potenciālu ilgtspējīgas teritoriālās attīstības veicināšanā: integrēta reģionālā politika, attīstības sadarbības tīkli, pārtikas saiknes un digitalizācija.

Integrēta reģionālā politika #

Integrēta reģionālā politika paredz, ka teritoriju un nozaru attīstības plānošanā un īstenošanā lauku un pilsētu attīstība tiek skatīta kopsakarībās un tajās iekļautas kā lauku, tā pilsētas vajadzības, izaicinājumi un iespējas. Šāda attīstības plānošana un īstenošana var likt pārskatīt tradicionāli nošķirtus politikas virzienus un paplašināt tos vai sasaistīt (piemēram, lauku teritorijām saistošo lauksaimniecības politiku sasaistīt ar veselības, izglītības un vides politiku vienotā reģiona pārtikas politikā). Tāpat integrēta pieeja paredz atvērtāku politikas procesu, tajā iekļaujot pārvaldes un sabiedrisko grupu pārstāvjus kā no laukiem, tā pilsētām un no vairākām administratīvajām teritorijām. (Šeit jāpiezīmē, ka reģions var nozīmēt arī funkiconālu reģionu, t.i., teritoriju, kuras ietvaros notiek organizētas sociālas un ekonomiskas aktivitātes, un ne tikai administratīvu.) Integrēta reģionālā politika var izpausties kā kopīga vienotas attīstības dokumentu izstrāde, jaunu reģiona pārvaldības struktūru izveide, piemēram, lauku - pilsētu partnerības. Integrētas reģionālās attīstības iznākums ir uzlabota lauku un pilsētu iedzīvotāju labklājība un visa reģiona, nevis atsevišķu tā teritoriju sociālā un ekonomiskā attīstība un vides situācija.

Tukuma novada kultūras stratēģija
Tukuma novadā ir plašs kultūras iestāžu tīkls un tradīcijas, kas nodrošina aktīvu kultūras dzīvi Tukuma pilsētā un pagastos. Lai uzlabotu bagātīgā kultūras piedāvājuma koordināciju, kvalitāti un pieejamību viscaur novadā pašvaldības ierobežoto resursu ietvaros, bija nepieciešams attīstīt efektīvāku un iekļaujošāku kultūras dzīves pārvaldības modeli. Šādu pārmaiņu ieviešanai bija nepieciešams plānošanas dokuments, kurā formulēta kultūras jomas attīstības stratēģija un vidēja termiņa mērķi. 2018. gadā Eiropas Savienības Inovāciju un pētniecību programmas projekta ROBUST ietvaros Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Baltic Studies Centre izveidoja dzīvās prakses laboratoriju, kuras centrālais uzdevums bija vienotas Tukuma novada kultūras stratēģijas izstrāde. Stratēģijas izstrādes procesā dažādos formātos (aptauja, grupu diskusijas, darbsemināri) tika iesaistīts plašs kultūras darbinieku un kultūras pakalpojumu lietotāju loks no visa novada. Šo aktivitāšu rezultātā tika izstrādāts Tukuma kultūrvides attīstības plāns, kurš 2020. gadā tika apstiprināts Tukuma domē. Kopradītā Tukuma novada kultūrvides attīstības vīzija ir saistoša visiem kultūrvides veidotājiem novada teritorijā – pašvaldībām, privātajam un nevalstiskajam sektoram, un tās īstenošanai nepieciešama visu ieinteresēto pušu sadarbība.

Attīstības sadarbības tīkli #

Attīstības sadarbības tīkli ietver teritorijas attīstības īstenošanu ar lauku un pilsētu uzņēmēju, NVO, iedzīvotāju, iestāžu aktīvu iesaisti un sadarbību. Attīstības sadarbības tīkli ļauj sakopot atsevišķām organizācijām, iedzīvotāju grupām vai indivīdiem piederošos resursus - zināšanas, finanšu, infrastruktūru utt. - savstarpēji izdevīgu un kopīgu mērķu īstenošanai reģionā. Daudzpusīga sadarbība ir inovācijas veicinoša, jo ļauj rast, attīstīt un īstenot risinājums, kas individuāliem partneriem var nebūt pa spēkam viņu ierobežoto resursu dēļ. Attīstības sadarbībai ir arī lielāks potenciāls rosināt plašākas un sociāli ilgtspējīgas pārmaiņas, ja tajā iesaistās dažādas sabiedrības grupas, nodrošinot to interešu pārstāvniecību. Attīstības sadarbības tīklu izveidošanai un iedzīvināšanai svarīgs vidutājs jeb fasilitators, kas dažādos partnerus saved kopā un veicina viņu komunikāciju un kopdarbību. Pašvaldībām var būt centrāla loma attīstības sadarbības iedzīvināšanā, veidojot līdzdalības un sadarbības platformas, ieviešot atbalsta instrumentus un ieguldot savus resursus sadarbības iniciatīvās. Attīstības sadarbības īstenošanas rezultātā tiek risinātas iedzīvotājiem un uzņēmējiem aktuālas vajadzības un veicināta sociālā un ekonomiskā attīstība.

Straupes lauku labumu tirdziņš
Straupes lauku labumu tirdziņš veidots kā vieta, kur tikties vietējiem ražotājiem un patērētājiem un kas veicina vietēju un videi draudzīgu pārtiku. Tirgus izveidē un uzturēšanā iesaistīts plašs dalībnieku tīkls no laukiem un pilsētām. Tirgus izveides posmā vietējie aktīvisti un idejas autori pulcēja līdzīgi domājošos vietējā lauku kopienā ieceres īstenošanai. Būtisks bija vietējās pašvaldības stratēģisks atbalsts tirgus rīkošanai. Vietējā pienotava atbalstīja tirgus rīkošanu savā privātīpašumā. Iniciatīvu atbalstīja un tai pieslējās vairāki vietējie lauksaimnieki. Tika nodibināta saikne ar vietējo tūrisma asociāciju, un Tūrisma un informācijas centrs atbalstīja tirgus mārketinga aktivitātes. Valsts institūcijas - Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts Ieņēmumu dienests - iepazīstināja ar tirgus rīkošanai saistošo normatīvo aktu bāzi. Lai mainītu tirgus organizēšanas normatīvo aktu regulējumu nacionālā mērogā, tika aktualizēta sadarbība ar lauksaimnieku organizācijām, kuras ietekmē politikas veidošanas procesus. Tirgus identitātes nostiprināšanai izveidota sadabība ar starptautiskās Slow food kustības dalībniekiem un mārketinga ekspertiem. Visbeidzot, tirgus sekmīgā īstenošanā iesaistīti pircēji no apkaimes un tālākām vietām, kuri ir ieinteresēti autentiskos vietējos produktos un vietējo ražotāju atbalstīšanā.

Pārtikas saiknes #

Pārtika tradicionāli ir saistījusi lauku ražotājus un pilsētu patērētājus, taču, nostiprinoties agro-industriālajam pārtikas ražošanas un izplatīšanas modelim, daudzviet šīs saiknes vietējā reģiona mērogā zudušas vai vājinājušās. Pieaugot sabiedrības apziņai par pārtikas ražošanas, izplatīšanas un patēriņa sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, palielinās interese par vietējo pārtiku. Pārtikas saikņu stiprināšana starp ražotājiem laukos un patērētājiem pilsētās ietver vietējās pārtikas veicināšanu un vietējo pārtikas ķēžu veidošanu. Ir dažādi vietējās pārtikas veicināšanas un izplatīšanas veidi: tiešā tirdzniecība, tostarp tiešsaistes tirdzniecība; tiešā pirkšana; vietējās pārtikas zīmološana; vietējās pārtikas iepirkums; kulinārā mantojuma komercializēšana u.c. Visām šīs vietējās pārtikas veicināšanas formām ir labs potenciāls uzlabot vietējo ražotāju piekļuvi tirgum, ienākumus un sociālo un ekonomisko situāciju. Ciešāku saikņu veidošana starp ražotājiem un patērētājiem var uzlabot pārtikas sagādes caurredzamību un zināšanas par pārtikas ražošanu patērētāju vidū, patērētāju solidaritāti ar ražotājiem un viņu aktīvu līdzdalību vietējo pārtikas sistēmu ilgtspējīgā attīstībā. Vietējām pārtikas sagādes ķēdēm var būt pozitīva ietekme plašāka reģiona mērogā, veicinot tā sociālo un ekonomisko attīstību (caur aktivizētām jaunām tirgus mijiedarbībām un līdzdalību un sadarbību vietējā pārtikas sistēmā) un vidi (mazinot pārtikas transportēšanas attālumus, veicinot videi draudzīgāku pārtikas ražošanu).

Tiešās pirkšanas pulciņi
Pilsētu patērētājiem ne vienmēr ir iespējas iegādāties vietējo lauksaimnieku ražotos produktus par pieejamām cenām ierastajās pārtikas iegādes vietās. Tiešās pirkšanas pulciņi (TPP) ir pircēju-entuziastu kopīgi radīta un organizēta iniciatīva, kas ļauj dalībniekiem regulāri iegādāties pārtiku no vietējiem lauksaimniekiem. TPP pamatideja ir darboties bez starpniekiem un uz brīvprātības pamata, pircējiem personīgi iesaistoties iniciatīvas uzturēšanā ar sava laika un darba ieguldījumu. Latvijā darbojas nedaudz vairāk nekā 20 TPP, kas aptver aptuveni 400 ģimeņu. Katrs pulciņš sadarbojas ar 10-30 mājražotājiem un bioloģiskajiem zemniekiem. Tiešās pirkšanas kustības ietvaros tiek organizētas ekskursijas uz saimniecībām, kur pulciņu dalībnieki var gūt zināšanas par pārtikas ražošanu. TPP ne tikai sniedz pilsētas patērētājiem pieeju vietējai, sezonālai, arī veselīgai un bioloģiski audzētai pārtikai bez starpniekiem un par zemāku cenu, bet arī stiprina stiprina pilsētas patērētāju kopienas caur viņu brīvprātīgu kopdarbu un saiknes, solidaritāti starp ražotāju un patērētāju.

Digitalizācija #

Lauku digitalizācija ietver lauku digitālās infrastruktūras un lauku iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanu. Tā paver jaunas iespējas pakalpojumu un dažādu resursu (tostarp sociāli kontakti, klienti) pieejamības nodrošināšanā lauku iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pārvaldei, kas tiek sniegti pilsētās vai ir citādi attālināti. Tāpat digitalizācija rada jaunas nodarbinātības (attālinātais darbs), uzņēmējdarbības (digitālie pakalpojumi), dzīvesveida (savienojot attālināto darbu pilsētā ar dzīvi laukos vai otrādi) iespējas lauku teritorijās, vienlaikus veidojot jaunas un stiprinot saiknes starp laukiem un pilsētām. Caur digitālu tīklošanos un sadarbības iniciatīvām var tikt mazināta sociālā distance starp laukiem un pilsētām un pavērtas jaunas attīstības iespējas.

Tiešsaistes konsultāciju platforma lauksaimniekiem
Lauksaimniecības konsultācijas par augļkopību un dārzeņkopību sniedz dažādas organizācijas un indivīdi, kas atrodas viscaur Latvijā, un ražotājiem nereti ir nepilnīga informācija, kur griezties pēc profesionāla padoma. Lai Latvijas augļkopjiem un dārzeņu audzētājiem sniegtu pilnīgu priekšstatu par pieejamiem konsultantiem un uzlabotu viņu piekļuvi konsultācijām un dažādiem zināšanu materiāliem, ir rasts digitāls risinājums. ES projekta AgriLink ietvaros tiek veidota tiešsaistes platforma, kas apvienos visus resursus, kas tiek piedāvāti lauksaimniekiem, un ļaus viņiem ātri atrast nepieciešamo informāciju, lai apmierinātu konkrētas praktiskās un komerciālās vajadzības. Lai digitālais rīks būtu lietotājiem draudzīgs, tā izstrādē ir iesaistīti lauksaimnieki, pārrunājot viņiem aktuālās zināšanu un informācijas vajadzības, esošos zināšanu un informācijas ieguves avotus.

Rīcībieteikumi #

Atzīmējamas vairākas rīcību jomas ar potenciālu veicināt lauku-pilsētu mijattiecības ilgtspējīgai teritoriālai attīstībai caur vienotas teritoriālās attīstības politikas vai iniciatīvu izstrādi un īstenošanu:

• Zināšanas: Izpratnes veidošana par lauku un pilsētas saiknēm un attīstības sasaisti; zināšanu uzlabošana par lauku un pilsētas resursiem un vajadzībām, dažādu resursu plūsmām starp laukiem un pilsētām.
• Reģionu sadarbība: Atvērtība dažādu funkcionālo reģionu (piemēram, dabas teritorijas, transports, tūrisma areāls u.tml.) kopējai pārvaldībai, kas nesakrīt ar administratīvajām teritorijām.
• Līdzdalība: Līdzdalības pieejas stiprināšana reģionu pārvaldībā un attīstības aktivitāšu īstenošanā, aktīvi iesaistot lauku un pilsētu iedzīvotājus, uzņēmējus un veicinot viņu sadarbību. LEADER tipa iniciatīvu paplašināšana, ietverot lauku teritorijām piegulošās pilsētas.
• Digitalizācija: Digitālās infrastruktūras, prasmju un pakalpojumu tālāka uzlabošana lauku reģionos, lai veicinātu lauku iedzīvotāju piekļuvi attālinātiem resursiem un pakalpojumiem, līdzdalību un sociālo un ekonomisko iekļautību.
• Attīstības politika: Lauku-pilsētas dimensijas iekļaušana teritoriālai attīstībai relevanto politiku izstrādē un ieviešanā, to ietekmes izvērtēšana uz laukiem un pilsētām, un to mijattiecībām.

Avoti #

• CSP (2021) RIG060. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos.

• CSP (2020) Mājsaimniecību patēriņa tendences Latvijā 2019. gadā.

• CSP (2019) MIS020. Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu sastāvs un struktūra pilsētās un laukos vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

• European Parliament (2016) Bridging the rural-urban divide Rural-urban partnerships in the EU.

• FAO (2018). Sustainable food systems. Concept and framework.

• UN-Habitat (2020) Mainstreaming Urban-Rural Linkages in National Urban Policies: National Urban Policy Guide.

Rokasgrāmatas saistītie raksti #