Neganti gardi

Neganti gardi #

Pārtika Digitalizācija

Situācija #

Brāļi Vīganti ir lauksaimnieki, kas 2011. gadā sāka nodarboties ar pilna cikla bioloģisko lopkopību, redzot, ka draugi un radi bieži ēd zemas kvalitātes ne-bioloģisku gaļas produkciju. Pakāpeniski tika nostiprināts mērķis plašākam klientu lokam piedāvāt augstvērtīgu vietējo ražotāju gaļu, par kuras kvalitāti tie varētu būt pārliecināti. 2016. gadā brāļi Vīganti atvēra savu gaļas sadales cehu, kas ļāva piedāvāt klientiem kvalitatīvu bioloģiski audzētu liellopu gaļu no pašu saimniecības. Sākotnēji produkcija tika tirgota draugiem un paziņām, taču klientu lokā bija arī nepazīstami cilvēki, kuri caur lauksaimnieku sociālajiem tīkliem bija uzzinājuši par Vīgantu produkciju. Šajā periodā komunikācija ar klientiem galvenokārt notika, izmantojot aplikāciju WhatsApp un epastus, taču šāds risinājums ļāva uzrunāt salīdzinoši šauru cilvēku grupu.

Risinājums #

Lai sasniegtu plašāku klientu loku, tika izdarīta izvēle par labu digitālajam mārketingam. 2019. gada tika izveidota tiešsaistes vietne negantigardi.lv. Mājaslapas attīstība tiek raksturota kā loģisks saimnieciskās darbības turpinājums. Lai to izveidotu, brāļiem bija nepieciešams apgūt jaunas prasmes un zināšanas saistībā ar IKT risinājumiem. Stiprinot savu kompetenci, viņi varēja pilnvērtīgi sadarboties ar IT uzņēmumiem un tiem komunicēt savas vajadzības, kas ļavā izveidot lauksaimnieku vajadzībām atbilstošu mājaslapu. Šādai pieejai produktu realizācijai ir vairākas pozitīvas iezīmes. Pirmkārt, mājaslapa tiek uzskatīta par labu vieta, kur apkopot un uzkrāt informāciju par saimniecību un tās piedāvāto produkciju, tādējādi ļaujot klientiem attālināti iepazīties ar piedāvājumu. Otrkārt, tā ļauj pārdevējam savienot interneta veikalu ar noliktavas datubāzi, tādējādi nodrošinot, ka klients laicīgi zina, vai pasūtītais produkts tiešām ir pieejams. Treškārt, klients var izmantot tiešsaistes apmaksas rīkus, kas atvieglo pavadzīmju rakstīšanu. Paralēli interneta veikalam tiek izmantoti arī citi digitālie rīki (piem., Facebook, Instagram), kas ļauj uzrunāt vēl plašāku klientu loku ar dažādām tiešsaistes mārketinga aktivitātēm (piem., konkursi). Sākoties Covid-19 pandēmijai, tika uzsākta sadarbība arī ar citām saimniecībām, lai to produkciju būtu iespējams pārdot caur negantigardi.lv. Lai gan produktu klāsts tika paplašināts, tika izlemts neveidot lielus vairāku saimniecību produktu krājumus centralizētā noliktavā. Brāli Vīganti paši nodrošina produkcijas piegādi, bet piedāvātajiem produktiem galvenokārt ir īss derīguma termiņš, kas radītu papildu riskus un izmaksas, ja tos nevarētu laicīgi realizēt. Šī iemesla dēļ mājaslapas piedāvājums tiek regulāri atjaunots, balstoties uz saziņu ar citām saimniecībām par to, kādu produkcijas daudzumu tās attiecīgajā periodā varēs nodrošināt, produktus saņemot īsi pirms piegādes gala patērētājam.

Centrālā loma digitālā mārketinga izvēršanas procesā bija brāļiem Vīgantiem, kuri virzīja ideju par tiešsaistes veikalu augstvērtīgai Latvijā ražotai produkcijai. IT uzņēmums izveidoja tehnisko risinājumu atbilstošu brāļu iecerēm. Caur veikalu pakāpeniski tika arī citu saimniecību produkcija, ar kurām aktīvi nepieciešams veidot sadarbību. Nepieciešamos līdzekļus nodrošina paši mājaslapas īpašnieki, kuriem ir arī viss vajadzīgais piegādei un produktu uzglabāšanai. Mājaslapas izstrādi finansēja paši lauksaimnieki.

Rezultāti #

Izveidots tiešsaistes veikals, kas ļauj klientiem nodrošināt pārtikas produktus, kas atbilst mājaslapas īpašnieku kvalitātes standartiem, vienlaikus palīdzot vairākiem mazajiem ražotājiem realizēt savu produkciju.

Secinājumi #

Gadījums ilustrē, ka tiešsaistes mārketinga risinājumi ļauj sasniegt plašāku klientu loku, taču būtisku lomu spēlē arī klientu pārliecība par produkta kvalitāti un labas attiecības ar citiem ražotājiem. Piemērs parāda, ka paralēli tiešsaistes mārketinga stratēģijas ieviešanai nepieciešami arī atbilstoši produktu piegādes un uzglabāšanas risinājumi, kas ļauj nodrošināt augstvērtīgu produktu, vienlaikus mazinot risku piegādātājam.

Avoti #

  • Nepublicēti materiāli no projekta DESIRA: Digitisation: Economic and social impacts on rural areas, ES Apvārsnis 2020 projekts, līguma nr. 818194