Digitalizācija lauku attīstībā

Digitalizācijas principi un pieejas lauku attīstībā #

Lauki - Pilsētas Digitalizācija

Situācija #

Lauku uzņēmumi, iestādes un iedzīvotāji arvien vairāk izmanto dažādas digitālās tehnoloģijas (datu bāzes, mobilās aplikācijas, sensorus, precīzās metodes, virtuālās ierīces, autonomās sistēmas, satelītdatus, robotus u.c.) un tajos balstītus pakalpojumus. Šie digitālie risinājumi ļauj efektīvāk izmantot resursus, kāpināt produktivitāti, aizstāt roku darbu, uzlabot mārketingu, organizāciju, biznesa vadību. Taču digitalizācijas radītās iespējas nav vienādi pieejamas visiem lauku uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Digitālās tehnoloģijas var radīt arī sociālas un ekonomiskas plaisas, un tām var būt arī negatīva ietekme. Lai digitalizācija būtu ilgtspējīga, proti – veicinātu gan uzņēmumu konkurētspēju, gan uzlabotu iedzīvotāju labklājību, sekmētu vides aizsardzību un citus svarīgus lauku dzīves aspektus, digitālās tehnoloģijas nepieciešams papildināt ar atbalstošiem sociāliem un politiskiem risinājumiem. Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika digitalizāciju virza kā vienu no nākotnes prioritātēm līdzās Zaļajam kursam.

Risinājums #

ES Apvārsnis 2020 projekts DESIRA (Digitisation: Economic and social impacts on rural areas) liecina, ka lauksaimniecības attīstību līdz 2040. gadam būtiski ietekmēs tādas digitālās tehnoloģijas kā precīzā lauksaimniecība un datu kombinēta izmantošana. Mežsaimniecībā nozīmīgs būs meža resursu digitāls monitorings un lielo datu apstrāde. Lauku attīstības jomā perspektīvi digitālie risinājumi tiek saistīti ar publisko pakalpojumu nodrošināšanu digitālajā vidē, attālinātām darba formām un viediem teritoriju attīstības risinājumiem (piemēram – viedie ciemi). Digitālie risinājumi vedina uz jauniem monitorēšanas un lēmumu pieņemšanas veidiem. Lauku digitalizācijai tiek atvēlēts publisko fondu finansējumus, un būtiskas ir investīcijas kā digitālās infrastruktūras, tā digitālo prasmju uzlabošanā.

Lauku digitalizācijas īstenošanā iesaistās virkne dalībnieku: lauku uzņēmēji, lauksaimniecības tehnikas ražotāji un piegādātāji un informācijas un komunikācijas pakalpojumu kompānijas, piemēram – mobilo sakaru operatori. Viņi pamatā mijiedarbojas tirgus ietvaros. Ieviešot uzņēmumiem un iedzīvotājiem būtiskas digitālās platformas (piemēram, Latvijā – Lauku atbalsta dienesta informatīvās sistēmas, e-Latvija, e-veselība, e-bibliotēka), aktīva loma ir valsts pārvaldei, pašvaldībām un publiskā sektora organizācijām. Digitālajās iniciatīvās, kas vērstas uz sabiedrības vajadzībām un teritoriju integrētu attīstību, bieži kopdarbojas industrija, pētnieki, pārvaldes iestādes un pilsoniskās sabiedrības grupas.

Rezultāti #

Digitālas tehnoloģijas veido ilgtspējīgu lauksaimniecības un lauku nākotni, ja tiek ņemtas vērā, ne tikai biznesa intereses, bet arī sabiedrības vajadzības un intereses. Sekmīgi lauku digitalizācijas piemēri liecina, ka ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā un tehnoloģijās ir tikuši papildināti ar izglītojošiem pasākumiem, cilvēku digitālo prasmju pilnveidošanu. Kā piemēru var minēt Eiropas digitālo nedēļu, bet dalībvalstu līmenī – Francijā pieņemto Digitālās iekļaušanas plānu.

Secinājumi #

DESIRA projekts ir sagatavojis septiņas rekomendācijas digitalizācijas pārvaldībai lauku reģionos:

  • Radīt digitalizācijai nepieciešamo infrastruktūru.
  • Saistīt digitalizāciju ar ilgtspējīgu attīstību.
  • Pielāgot digitalizāciju kontekstam, iesaistot ieinteresētās puses un vietējos iedzīvotājus.
  • Atbalstīt digitālo iekļaušanu, lai izvairītos no marginalizācijas un polarizācijas.
  • Attīstīt digitālās ekosistēmas, īpaši atbalsot padomdevējus un zināšanu brokerus.
  • Veidot elastīgu digitālo pārvaldību, kas ļauj mijiedarboties politiķiem, zinātniekiem, praktiķiem.
  • Veidot ilgtspējīgu digitalizāciju veicinošus politikas instrumentus, kas atbalstītu vietējās kopienas.

Avoti #

Piemēri #

Pakalpojumu digitalizācija Tukuma novadā
Publisko pakalpojumu digitalizācija Vidusvelsā
Digitālās prasmes Lormē ciematā Francijā