Tējas tirgojošie uzņēmumi

Tējas tirgojošie uzņēmumi #

Pārtika

Situācija #

Latvijā savvaļas produkti ir viegli pieejami. Liela daļa no Latvijā vāktajiem savvaļas produktiem var tikt patērēti uzturā vai nu svaigā veidā, vai pēc minimālas apstrādes. Šī iemesla dēļ, uzņēmējdarbību iespējams uzsākt bez sākuma investīcijām - savvaļas produktus var vākt un pārdot tieši patērētājam vai produktu uzpircējam. Pārdodot produktus pārstrādātājam, vācējam nav iespēju kontrolēt gala produkta cenu un viņš ir atkarīgs no apkārtnē esošajiem uzpircējiem. Vienlaikus, uzpircēji spēj uzpirkt neierobežotu apjomu savvaļas produktu. Pārdodot produktus gala patērētājam, nākas risināt jautājumus saistītus ar loģistiku un mārketingu.

Risinājums #

Starp dažādām stratēģijām, kuras savvaļas produktus komercializējošie uzņēmumi mēdz attīstīt, viena no tipiskākajām ir fokusēšanās uz savvaļas tēju tirdziecību. Šo izvēli var pamatot ar vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, herbālo, sevišķi tradicionālo, tēju tirdzniecība ir mazāk regulēta (salīdzinot ar pārtikas produktu tirdzniecību). Otrkārt, tēju pārstrāde (žāvēšana) ir vienkārša un pagarina lietošanas termiņu. Atbilstoši iepakotas žāvētas tējas ir viegli transportējamas un ilgi glabājamas, tādēļ nepieciešamas minimālas investīcijas (vieta, kur tēju žāvēt), lai ievērojami uzlabotu produktu īpašības. Treškārt, tējas ir viegli pārveidot par unikālu produktu. Vairums no tēju tirgotājiem, tirgo ne tikai vienas šķirnes tējas, bet arī tēju sajaukumus, kas parasti tiek prezentēts kā tēju tirgojošā uzņēmēja unikāls produkts. Ar produkta izstrādi gan parasti tēju uzņēmumu mārketinga aktivitātes neaprobežojas. Daudzi no tēju tirgojošajiem uzņēmumiem ir izvēlēušies sertificēt tējas kā bioloģiskas; visiem ir unikāli izstrādāti iepakojuma dizaini; liela daļa uzņēmēju saista uzņēmumu ar vēsturiskām unikālām zināšanām, uzņēmuma priekšplānā izvirzot cilvēku, kurš tiek prezentēts kā tautas medicīnas eksperts; lielākā daļa no uzņēmumiem ir arī izveidojuši digitālo klātbūtni izmanojot sociālos tīklus, lai radītu specifisku priekšstatu par tēju uzņēmumu un piedāvātu izklāstu par tējas labajām īpašībām.

Vairumam uzņēmumu reālā uzņēmējdarbība gan ir kompleksāka par vienkāršu tēju tirgošanu, un tie ir multifunkcionāli - nodarbojas ar lauku tūrismu, organizē seminārus par plašu ar tautas medicīnu saistītu jautājumu spektru, ražo citus ar savvaļas produktiem un tējām saistītus vai nesaistītus produktus. Te arī jāpiemin, ka, uzņēmumiem attīstoties, to saikne ar savvaļu kļūst neviennozīmīga. Mēģinot palielināt saražotās produkcijas apjoma prognozējamību un samazināt izmaksas, šie uzņēmumi sāk daļu no tējām audzēt paši vai iepirkt no citiem audzētājiem (nereti arī tādiem, kuri atrodas ārpus Latvijas robežām). Vienlaikus jānorāda, ka tas nenotiek uzreiz, bet drīzāk iezīmē trajektoriju, kurā šādi uzņēmumi tiecas profesionalizēties - kļūstot lielākiem, šie uzņēmumi arvien vairāk līdzinās citiem tradicionāliem uzņēmumiem.

Tipiski, ka sākotnējos uzņēmuma attīstības posmos, tēju komercializācija ietver tikai pašus jaunos uzņēmējus. Tālākajā attīstībā uzņēmumi attīsta saiknes ar specializētajiem veikaliem, veikalu ķēdēm un piegādātāju tīkliem. Tāpat uzņēmēji var algot partnerus, kas sniedz mārketinga atbalstu. Tālākajos posmos uzņēmumi var atrast partnerus, ar kuriem kopā veidot lauku tūrisma piedāvājumu. Nepieciešamība pēc dažādiem resursiem veidojas, uzņēmumiem augot. Ilgtermiņā uzņēmumiem ir nepieciešams investēt pārstrādē - izveidot infrastruktūru, kas palīdz žāvēt tējas un tās smalcināt. Tēju tirdzniecībā mārketinga un produkta cena ir ļoti cieši saistīta un attiecīgi - spēcīga vizuālā identitāte un produkta atpazīstamība arī ir nozīmīgs resurss. Uzņēmumiem arī ir nepieciešami kontakti ar noieta tirgiem - izstrādāta loģistika ir resurss, kas palīdz uzņēmumam attīstīties.

Rezultāti #

Tēju uzņēmumi ir lauku videi piemērots ienākumu avots. Tēju tirdzniecība ir viegli apvienojama ar citām tirgus aktivitātēm. Izaicinājums šādiem uzņēmumiem ir atrast modeli, kas tiem ļauj būt rentabliem un arī nodrošināt pienācīgu peļņu, lai šāds uzņēmums nodrošinātu mājsaimniecībā nepieciešamos ienākumus. Latvijā ir uzņēmumi, kuri ir veiksmīgi padarījuši tēju ražošanu par pašpietiekamu biznesu. Tējas ražošana bieži jāapvieno ar papildus ienākumu gūšanas avotiem un fondu piesaisti. Citi uzņēmēji, kuri nav varējuši ar savvaļas tēju tirdzniecību nodrošināt ģimenei nepieciešamos ienākumus, norāda, ka tieši vēlākie uzņēmuma attīstības soļi ir visizaicinošākie, jo prasa investīcijas tehnoloģijās un jau pieminēto plašo aktivitāšu spektru.

Secinājumi #

Tēju ražošana ir vieglākais veids, kā savvaļas produktu vākšanu pārveidot par veiksmīgu uzņēmumu. Šāda uzņēmuma sekmīgums ir atkarīgs no uzņēmēja spējas veiksmīgi uzrunāt klientu grupas, veiksmīgas tēju sagādes ķēžu pārvaldības un atvērtības jaunām idejām.

Avoti #

  • Grivins, M. (2021) Are All Foragers the Same? Towards a Classification of Foragers. Sociologia Ruralis, 61: 518-539. https://doi.org/10.1111/soru.12335

  • Grivins, M. (2020) Forging by foraging: The role of wild products in shaping new relations with nature. In: Routledge Handbook of Sustainable and Regenerative Food Systems, J. Duncan, M. Carolan and J.S.C. Wiskerke (eds.). 277-288.

  • Grivins, M., Tisenkopfs, T. (2018) Benefitting from the global, protecting the local: The nested markets of wild product trade. Journal of Rural Studies, 61: 335-342, https://doi.org/10.1016/j.jrurstud.2018.01.005