Kultūra kā teritorialās attīstības resurss

Kultūra kā teritoriālās attīstības resurss #

Pārtika Lauki - Pilsētas Digitalizācija

Situācija #

Lauki un pilsētas regulāri tiek uztvertas kā atšķirīgas telpas ar katrai raksturīgām sociālām, ekonomiskām un dabiskās vides iezīmēm. Vienlaikus lauki un pilsētas tiek saistītas arī ar atšķirīgām izklaides un izglītošanās iespējām un kultūras tradīcijām. Tās ir vietējo iedzīvotāju ikdienas stūrakmeņi, bet apmeklētājiem piedāvā unikālas pieredzes, kas sniedz ieskatu reģiona dzīves ritmā. Bieži var saskarties ar uzskatu, ka kultūra ir joma, kurai ir jāpiešķir līdzekļi, lai saglabātu dažāda veida vēsturisko mantojumu un aktivitātes. Tā retāk tiek skatīta kā resurss, kas var sekmēt reģiona ilgtermiņa attīstību, uzlabojot dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem un stimulējot uzņēmējdarbību, kas, balstoties uz reģionālo kultūrvēsturisko mantojumu, piedāvā unikālas preces un pakalpojumus.

Risinājums #

Projekts ROBUST (Rural-Urban Outlooks: Unlocking Synergies) piedāvā dažādas pieejas, kā, izmantojot reģiona kultūrvēsturisko mantojumu, pašvaldības, uzņēmēji un vietējie iedzīvotāji var izstrādāt unikālas pieejas sava reģiona un piedāvāto pakalpojumu pilnveidei un pozicionēšanai, tādējādi sekmējot teritorijas ilgtermiņā attīstību un apdzīvotību. Piemēram, veidojot reģiona kultūras stratēģiju, izstrādes procesā var iekļaut dažādas ieinteresētās puses. Tas ļauj pielāgot kultūras piedāvājumu vietējo iedzīvotāju vajadzībām un padara konkrēto reģionu pievilcīgāku, sekmējot cilvēku pārvākšanos no citām vietām. Vienlaikus pārdomāta stratēģija ļauj veidot konkurētspējīgu reģionālo kultūras identitāti, kas regulāri piesaista apmeklētājus no citiem reģioniem. Kultūrvēsturiskā mantojuma komercializēšana var veicināt arī jaunas uzņēmējdarbības formas un lauku saimniecību attīstību, izmantojot vietējos kultūras resursus. Piemēram, kulinārā mantojuma komercializēšana var palīdzēt saglabāt vietējos produktus, ražošanas prakses, rīkus, tradīcijas, dzīvesveidu, vienlaikus piedāvājot unikālas preces.

Reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un pilnvērtīgā izmantošanā visbiežāk iesaistās pašvaldības, uzņēmēji, NVO, kultūras iestādes. Dažādu iniciatīvu īstenošanai ir nepieciešami finansiāli resursi, zināšanas par reģionālo kultūru un kultūrvēsturisko mantojumu, uzņēmējdarbības un moderēšanas prasmes.

Rezultāti #

Skaidri formulēta reģionālā kultūras identitāte un kultūras pakalpojumu piedāvājums sekmē reģionālo attīstību un cilvēku migrāciju, stiprinot reģiona ilgtermiņa attīstības potenciālu. Kultūrvēsturiskajā mantojumā balstīta uzņēmējdarbība attīstās, radot jaunas darba vietas un ienākumu avotus vietējiem iedzīvotājiem, vienlaikus saglabājot reģionālas tradīcijas un prakses.

Secinājumi un ieteikumi #

Kultūra ir būtisks resurss viedai teritoriālajai attīstībai, kas ļauj attīstīt unikālu reģionālo identitāti. Lai atraisītu kultūras potenciālu, būtiski ir atrast līdzsvaru starp vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti ikdienā un iniciatīvu komerciālo potenciālu, kas ļauj piesaistīt apmeklētājus un resursus no citiem reģioniem.

Avoti #

  • Projekts ROBUST: Rural-Urban Outlooks: Unlocking Synergies (ES Apvārsnis 2020 projekts, līguma nr. 727988) Kultūras prakses kopiena.

Piemēri #

Kulinārā mantojuma komercializēšana