Pārstrāde mazajās saimniecībās #
Situācija #
Mazajām saimniecībām nereti ir sarežģīti iesaistīties konvencionālās pārtikas ķēdēs. Tam iemesls var būt šajās ķēdēs pastāvošie efektivātes un standartu kritēriji – ražot daudz, pēc iespējas lētus un noteiktiem standartiem atbilstošus produktus, kam mazo saimniecību produkcija un ražošanas apjomi var neatbilst. Tādēļ tās meklē alternatīvus risinājumus produkcijas noietam, tirgus pozīciju stiprināšanai un ienākumu nodrošināšanai. Labvēlīgs priekšnosacījums ir pieaugošais pieprasījums pēc vietējiem un bioloģiski ražotiem produktiem patērētāju vidū. Tāpat pārtikas aprites regulējuma prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes regulās mājražojumiem un Pārtikas aprites uzraudzības likumā, ir pakāpeniski atvieglotas, atbalstot mājražojumu mazumtirdzniecību un atvieglojot nosacījumus ražošanas infrastruktūrai.
Risinājums #
Pārstrāde mazajās saimniecībās ir labs risinājums saimniecību ienākumu kāpināšanai, saražotās produkcijas izmantošanai ar lielāku pievienoto vērtību. Mazie pārtikas uzņēmumi pārstrādei parasti izmanto augkopības, lopkopības, piensaimniecības, zvejas, medus un citus produktus, un izejvielas. Izplatīti produkcijas veidi ir sulas, ievārījumi, konservējumi, medus izstrādājumi, kūpinājumi, sieri. Pārstrāde bieži tiek apvienota ar lauku tūrisma aktivitātēm. Saimniecības nodarbojas arī ar produkcijas pārdošanu gala patērētājiem. Galvenie tirdzniecības kanāli ir tiešā tirdzniecība, zemnieku tirgi, izbraukuma pasākumi un lauksaimniecības izstādes. Ražotāji izmanto arī digitālos rīkus, pārdodot produktus tiešsaistē gala patērētājiem, piemēram, tiešās pirkšanas pulciņiem. Tiešā tirdzniecībā tiek veidota tieša komunikācija ar patērētāju, sniedzot ražotājiem tiešu atgriezenisko saikni ar patērētāju.
Produktu ražošanā tiek izmantoti gan savā, gan citu zemnieku saimniecībās saražotās izejvielas. Nereti pārstrādes procesā tiek izmantotas vēsturiskās un vietējās zināšanas. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs piedāvā pakalpojumus zināšanu ieguvei - seminārus, konsultācijas un kursus lauksaimniekiem pārstrādes un pārdošanas jautājumos. Finansiāls atbalsts tiek sniegts apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” (MK noteikumi Nr. 222, 16.2) ietvaros, atbalstot jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu, un caur Lauku atbalsta dienestu pieejams finanšu atbalsts iekārtu iegādei. Vietējās attīstības un pārvaldes iestādes var veicināt vietējās produkcijas ražošanu, pārstrādi un patēriņu, organizējot mārketinga atbalsta pasākumus, piemēram - pilsētu svētkus, lauku produktu dienas, vietājās pārtikas zīmološanu (piemēram, “Ražots Madonas novadā”). Reģionālā līmenī darbojas biedrības, kas atbalsta kulinārā mantojuma un tradīciju saglabāšanu, piemēram, biedrība “Latgales kulinārā mantojuma centrs” Eiropas kulinārā mantojuma tīkla ietvaros.
Rezultāti #
Dažādojot saimniecību ekonomiskās aktivitātes un radot lielāku pievienoto vērtību ar produktu pārstrādi, iespējams uzlabot saimniecību piekļuvi tirgum un ienākumus. Augstākas vai atšķirīgas kvalitātes preču piedāvājums uzlabo mazo pārstrādātāju konkurētspēju salīdzinājumā ar masu produktiem. Reģiona pārtikas sistēmas kontekstā tiek turpinātas un attīstītas vietējās pārtikas tradīcijas, paplašināts vietējo produktu klāsts, tostarp ar inovatīviem produktiem, un tie darīti pieejamāki patērētājiem.
Secinājumi #
Maziem pārtikas uzņēmumiem ir labs potenciāls attīstīt un nostiprināt vietējās un reģionālās pārtikas sistēmas un ekonomiku. Pārstrādes attīstīšanai mazajās saimniecībās ir nepieciešami dažādi resursi - zināšanas (par pārstrādi, pārtikas aprites regulējumu, tirgu un tirdzniecību), finanses pārstrādes infrastruktūras izveidei un uzturēšanai, darbaspēks, tirgus kanālu izveide u.tml. Vairākus no šiem resursiem, tomēr ne visus, mazās saimniecības ir spējīgas pašas uzkrāt un attīstīt laika gaitā. Tomēr to sekmīgākai mobilizēšanai un pielietošanai mazajās saimniecībām tām svarīgi sadarboties un/vai saņemt atbalstu no dažādām pārvaldes, finanšu, tirgus un arī nevalstiskā sektora organizācijām.
Avoti #
-
Ministru kabineta noteikumi Nr. 222. (13.05.2017). Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība 16. pasākuma “Sadarbība” 16.1. apakšpasākumam “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” un 16.2. apakšpasākumam “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā.
-
Šūmane, S., Kilis, E., Tisenkopfs, T., Adamsone-Fiskovica, A., Grivins, M. (2019) Latgale (RR14) - Latvia - Food System Regional Report. SALSA: Small farms, small food businesses and sustainable food security, EU Horizon 2020 (GA 677363).