Līgumu loma augkopju ekonomiskās noturības veicināšanā

Līgumu loma augkopju ekonomiskās noturības veicināšanā #

Pārtika Lauki - Pilsētas Digitalizācija

Situācija #

Lauksaimniecības uzņēmumu darbībā ir divi centrāli finanšu riski, kas tiešā veidā ietekmē viņu ekonomisko noturību. No vienas puses, lauksaimniekiem ir jāizšķiras izdarīt ilgtermiņa investīcijas (galvenokārt, iegādājoties tehniku), cerot, ka tirgū arī turpmāk būs interese par konkrēto produktu. No otras puses, lauksaimnieku saražoto produktu cenas no sējas līdz ražas novākšanai var nozīmīgi mainīties. Tādēļ pat bez investīciju izdarīšanas lauksaimnieku aprēķini par saimniecības ienākumiem var nepiepildīties. Šos izaicinājumus mazāk izjūt lauksaimnieki, kuri darbojas ar viengadīgiem augiem, kuru galaproduktam ir ilgs uzglabāšanas termiņš (piemēram, graudaugiem). Ja vien lauksaimniekiem ir pieeja nepieciešamajai infrastruktūrai (kuru izbūvēšana gan arī prasa investīcijas), viņi var novāktos produktus uzglabāt, līdz produkta cena atkal ceļas. Tomēr arī šo lauksaimnieku peļņu ietekmē uzglabāšanas izmaksas. Lauksaimniecības noieta tirgus cenu svārstības daudz nozīmīgāk izjūt lauksaimnieki, kuri darbojas ar daudzgadīgiem produktiem ar īsu derīguma termiņu (piemēram, āboliem). Šie lauksaimnieki ir saistīti ar izvēlēto sektoru ar ierobežotām iespējām mainīt saimniecības ražoto produkciju, bet izdarītās investīcijas stādījumos sāk nest peļņu tikai pēc vairākiem gadiem. Šie lauksaimnieki ir spiesti ātri realizēt produkciju, kamēr tā nav zaudējusi savu vizuālo pievilcību. Lauksaimniekiem ir nepieciešami mehānismi, kas varētu nodrošināt skaidrākas prognozes par cenu, ko ražas novākšanas mirklī viņi varēs saņemt.

Risinājums #

Nākotnes līgumi (futures contract) paredz, ka lauksaimnieks noslēdz līgumu, vienojoties, ka produkta piegāde un norēķināšanās par pirkumu notiks kādā abām pusēm pieņemamā datumā nākotnē. Vienlaikus par summu un apjomu abas puses vienojas, jau līgumu slēdzot. Piemēram, graudkopji var slēgt pārdošanas līgumu sēšanas laikā par produkciju, kura tiks kulta rudenī, jau sēšanas mirklī prognozējot ražas apjomu un kvalitāti un iegūstot apliecinājumu, par kādu summu viņi šo produkcijas apjomu varēs pārdot. Līgums ietver sodu, ja lauksaimnieks piegādes datumā nespēj nodrošināt apsolīto produkcijas apjomu. Tādējādi abas darījumā iesaistītās puses uzņemas atbildību par riskiem. Lauksaimnieki apņemas nodrošināt noteiktu apjomu noteiktas kvalitātes produkciju, un pircējs apņemas par šo produkciju maksāt noteiktu summu. Lauksaimniekiem, līguma slēgšanas brīdī apvienojoties, ir iespējams palielināt līguma ietvaros pārdoto produkcijas apjomu un pretī iegūt labāku cenu. Šāda pieeja ļauj lauksaimniekiem iegūt apliecinājumu plānotajiem ienākumiem, kas savukārt atvieglo sarunas ar potenciālajiem aizdevējiem, ļaujot lauksaimniekiem piekļūt lētākiem apgrozāmajiem finanšu līdzekļiem, pirms darījums ir veikts. Līguma esamība rada aizdevējam apstiprinājumu, ka lauksaimniekam būs nepieciešamie līdzekļi, lai kredītu atdotu. Lauksaimnieki arī mēdz sadalīt paredzamo ražu, daļu pārdodot, izmantojot nākotnes līgumus, un daļu produkcijas tirgojot pēc novākšanas, cerot, ka ražas novākšanas brīdī vai nedaudz vēlāk būs labāki cenas piedāvājumi.

Šādi nākotnes līgumi pamatā tiek slēgti starp sagādes ķēdes pārstāvjiem - starp lauksaimniekiem un pārstrādātājiem vai vidutājiem. Lai šo formu veiksmīgi izmantotu, lauksaimniekiem ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par saimniekošanas aspektiem, kurus nodrošina zinātne (jāspēj izteikt pamatotas prognozes par ražas apjomu, jāpēs prognozēt par kādu ražas daļu var slēgt nākotnes līgumu utt.). Risinājuma ieviešanai nav nepieciešami specifiski finanšu resursi. Vienlaikus ir nepieciešama labā griba, juridiskas zināšanas un padziļinātas zināšanas par ražošanu, kas var tikt izmantotas, lai prognozētu ražas apjomus.

Rezultāti #

Nākotnes līgumi mazina lauksaimnieku finansiālo nedrošību. Samazināt neskaidrību ir jo īpaši svarīgi laika periodā, kad ir nepieciešams izdarīt investīcijas, bet skaidrība par saimniecības ienākumiem vēl nav. Pircēju pusē šādi līgumi dod iespēju laicīgi plānot pieejamo izejmateriālu apjomu.

Secinājumi #

Nākotnes līgumu formas var palīdzēt uzlabot lauksaimnieku pozīciju sagādes ķēdē.

Avoti #

  • Nepublicēti materiāli no projekta SUFISA: Sustainable finance for sustainable agriculture and fisheries, ES Apvārsnis 2020 projekts, līguma nr. 635577