Ikšķiles Brīvās skolas ēdināšana #
Situācija #
Ikšķiles Brīvā skola (IBS) ir vecāku dibināta un pārvaldīta pamatskola. Uztura tematika skolā attīstījās kā nozīmīgs mācību procesa aspekts. Ņemot vērā skolas pārstāvju uzskatus par vidi un pārtiku, tika veikti centieni attīstīt veselīgas ēdināšanas paradumus skolu maltīšu nodrošināšanā. Sākotnēji skolēnu ēdināšana tika nodrošināta, piegādājot skolēniem pusdienas no Ikšķiles vidusskolas. Vēlāk finansiālu iemeslu dēļ skola atlika gaļas uzglabāšanas iekārtu iepirkumu. Dažādi skolā notiekošie procesi - skolas pārstāvju uzskati par pārtiku, iekšējā finansējuma trūkums un nepieciešamība atrast risinājumus veselīgu maltīšu nodrošināšanai, veda pie vairāku ar pārtiku saistītu inovāciju un projektu attīstības.
Risinājums #
Skolas pārstāvju vēlme nodrošināt veselīgu un ilgstpējīgu pārtiku motivēja IBS iesaistīties un rast ilgstpējīgus risinājums visos pārtikas ķēdes posmos - audzēšanā, sagādē, pārstrādē, maltīšu pagatavošanā un ēdiena atlikumu pārvaldīšanā. Gaļas glabāšanas iekārtu iepirkuma atlikšana noveda pie ilgtermiņa lēmuma turpmāk skolā pasniegt tikai veģetāras maltītes. Skola nodrošina sezonālu un veģetāru maltīšu gatavošanu, organizējot īso bioloģiskās pārtikas piegādes ķēdi, tādā veidā mazinot pārtikas patēriņa negatīvo ietekmi uz vidi un atbalstot vietējos lauksaimniekus. Skola kombinē pārtikas sagādes kanālus, daļu iepērkot no zemnieku saimniecībām (kuras saimnieko skolai pieņemamā veidā), bet daļu - audzējot skolas dārzā. Lai skolas dārzā audzēto pārtiku varētu uzglabāt, skola ir piesaistījusi finansējumu pagraba atjaunošanai un ledusskapju iegādei. Šīs investīcijas ir ļāvušās arī optimizēt sadarbību ar zemnieku saimniecībām. Pārtikas piegādes posmā sadarbībā ar zemnieku saimniecībām, ietekme uz vidi tiek samazināta, apvienojot plānotos braucienus uz vairākiem galapunktiem un iespējami piepildot mašīnas ietilpību (atvestā produkcija tiek noglabāta skolas pagrabā un ledusskapjos). Maltīšu pagatavošanā tiek izmantoti produkti, kas audzēti skolas permakultūras dārzā un siltumnīcās. Strādājot pie veselīgas pārtikas popularizēšanu plašākā mērogā, skola attīstīja “Brīvā veikala” izveidi - vietējo bioloģiskās pārtikas ražotāju un amatnieku produkcijas izplatīšanas centru, kas atbalsta vietējās produkcijas plašāku izmantošanu un popularizēšanu. Veikalā tiek pārdoti arī skolas pavāres gatavotie ēdieni. Skola organizē tiešās pirkšanas pulciņu, sēklu bibliotēkas veidošanu un sēklu maiņu. IBS iesaistās Ekoskolu programmā ēdiena atlikumu izmantošanu. Dažādās skolas pārtikas aktivitātes papildina vienu otru, palīdzot skolai sasniegt savus kopējos mērķus.
Ēdināšanas procesā skolā ir iesaistītas zemnieku saimniecības un skolas dārzniece, kas nodrošina pārtikas produktu piegādi, pavāre, kas ir atbildīga par maltīšu pagatavošanu, un skolēni, kas ir galvenie ēdiena patērētāji. Tiek piesaistīti papildus dalībnieki - citas zemnieku saimniecības, kas nepieciešamības gadījumā veic vajadzīgo pārtikas produktu piegādi, skolēnu vecāki un skolotāji, kas iesaistās dārza uzturēšanā un citās aktivitātēs, uztura speciālists, kas izstrādāja sabalansētu ēdināšanas plānu. Ārpus skolas maltīšu nodrošināšanas pasākumiem tiek piesaistīti dalībnieki citu projektu ieviešanai - pārtikas ražotāji un amatnieki, vietējie iedzīvotāji, pašvaldība. IBS sadarbojas un dalās pieredzē ar iedzīvotājiem, citām Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, uztura un vides ekspertiem un NVO sektoru, tostarp “Zaļā brīvība” un “Latvijas Permakultūras biedrība”.
Finansējums pārtikas nodrošināšanai tiek iegūts no pašvaldības, kas apmaksā brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem, un vecākiem, kuri sedz nelielu daļu no papildu ēdināšanas izdevumiem un maksā ikmēneša mācību maksu. Citi projekti tiek organizēti ar pašvaldības atbalstu, IBS uzturētā veikala resursiem un skolotāju, vecāku un citu aktīvistu brīvprātīgā darba ieguldījumu. Veikala izveide tika līdzfinansēta no Eiropas Lauksaimniecības fonda un Ikšķiles pašvaldības, atbalstīta no Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta.
Rezultāti #
Veselīgas ēdināšanas nodrošināšanas centieni attīstīja un mijiedarbojās ar citu aktivitāšu īstenošanu skolas un vietējā līmenī - tiek nepārtraukti attīstīti jauni skolēnu ēdināšanas praktiskie risinājumi, veidotas saiknes ar iesaistītajām pusēm atbalsīta skolas kopienas veidošanās. Izglītība par pārtiku un dabu tiek attīstīta gan skolas līmenī, iesaistot iedzīvotājus vietējā mērogā un daloties pieredzē ar plašāku sabiedrības daļu un NVO pārstāvjiem. Nacionālā līmenī, vecāku iesaiste un juridiskās zināšanas noveda pie izmaiņām likumdošanā par gaļas patēriņu skolās, kas iepriekš tika norādīta kā obligāta.
Secinājumi #
Risinājums tapis vecāku un skolas pārstāvju iniciatīvas rezultātā, un šī pilsoniskās sabiedrības aktivitāte ieviesa inovācijas vietējā un nacionālā līmenī. Pārtikas nodrošināšanā un projektu attīstīšanā nozīmīga ir skolas pārstāvju sadarbība ar zemnieku saimniecībām, amatnieku uzņēmumiem un vietējo institūciju pārstāvjiem. Vienlaikus skola darbojas kā nozīmīgs zināšanu aprites aģents, daloties pieredzē un informējot sabiedrību, NVO un citas izglītības iestādes par ilstspējīgas pārtikas lietošanas paradumu risinājumiem.
Avoti #
- Grīviņš, M., Orste, L. (2021) Ikšķiles Brīvās skolas gadījums. SINFO: Sociālās inovācijas pārtikas apgādē: ceļi uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un patēriņu (LZP FLPP projekts nr. lzp-2018/1-0344)
- http://www.brivaskola.lv/