Vietējās pārtikas zīmološana #
Pārtika Lauki - Pilsētas Digitalizācija
Situācija #
Pieaugot sabiedrības apziņai par pārtikas ražošanas, izplatīšanas un patēriņa sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, palielinās interese par vietējo pārtiku. Vietējā pārtika tiek uzlūkota kā ilgtspējīgāka alternatīva industriāli ražotai un konvencionālās jeb garās pārtikas ķēdēs ar daudziem starpniekiem izplatītai pārtikai. Patērētāju vidū pieaug pieprasījums pēc vietējās pārtikas. Piedāvājuma pusē veidojas jauni vietējas pārtikas izplatīšanas kanāli, paplašinās vietējo produktu klāsts, un iezīmējas jauni tirgus dalībnieki, kas specializējas vietējās pārtikas ražošanā un izplatīšanā. Vienlaikus daudzviet vietējiem ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem lauksaimniekiem un mājražotājiem, arvien ir sarežģīti piekļūt tirgum un vietējiem patērētājiem. Nereti viņi konkurē ar negodīgiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā viltus vietējo pārtiku, maldinot pircējus.
Risinājums #
Vietējās pārtikas zīmološana kopienā ir viens no risinājumiem, kā veicināt autentiskas vietējās pārtikas mārketingu. Vietējās pārtikas zīmols ir komunikācijas rīks starp tirgus dalībniekiem par noteiktām produkta īpašībām. Tādējādi tas var aizstāt vai pastiprināt tiešo, uzticībā balstītu tirgus komunikāciju starp ražotāju un pircēju. Zīmolot var gan produktus, gan pakalpojumus (piemēram, ēdināšanas uzņēmumos, kuros tiek piedāvātas no vietējiem produktiem gatavotas maltītes).
Zīmološanas procesā ir nošķirami vairāki soļi:
- Vienošanās par saturu, ko vietējās pārtikas zīmols vēstīs. Tas lielā mērā saistīts ar jautājumu, kā definēt vietējo pārtiku. Cilvēkiem var būt ļoti dažādas izpratnes, kas ir vietējā pārtika: piemēram, vai vietējā pārtika ir visa pārtika, kas ražota vietējā apkaimē; vai tai jābūt saistītai ar kādiem vietējiem resursiem (izejvielas, šķirnes, zināšanas, tradīcijas, bioloģiskā daudzveidība u.c.); vai tai jābūt ražotai vietējai videi draudzīgā veidā u.tml.?
- Kopīga kvalitātes zīmola izveide un kopīgas rīcības zīmola atpazīstamības un labas reputācijas veicināšanai tirgū. Šeit liela loma ir ārējai komunikācijai: tai jāsniedz skaidrs priekšstats par produkta izcelsmi un kvalitātes īpašībām.
- Zīmola kvalitātes garantijas sistēmas izveide. Atbilstoši kopīgi definētajam zīmola saturam ir nepieciešams vienoties, kas un kā piešķir un uzrauga zīmola lietošanu. Bieži tas notiek caur produktu vai pakalpojumu sertifikāciju: pašam ražotājam vai uzņēmējam garantējot kvalitāti, asociācijai garantējot savu biedru produktu vai pakalpojumu kvalitāti, vai izmantojot neatkarīga sertificētāja pakalpojumus.
- Zīmola sekmīgai virzīšanai tirgū svarīga uzņēmējdarbības stratēģija un biznesa modeļa izstrāde.
Vietējās pārtikas zīmola izveidei ir svarīgi apzināt ar vietējās pārtikas ražošanu saistītos resursus, piemēram, tipiskas audzēšanas un pārstrādes metodes, vietējas izejvielas, šķirnes, produkti, kā arī zināšanas un prasmes šos vietējos resursus likt lietā. Vietējo produktu zīmola veicināšanai un kontrolei tirgū (zīmola vizuālā izstrāde, mārketinga kampaņa, specifiskas tirdzniecības vietas izveide, neatkarīga sertificēšana) ir nepieciešami finanšu resursi.
Rezultāti #
Vietējo produktu zīmološanai var būt vairākas pozitīvas ietekmes uz teritoriālo attīstību, savijot pārtiku, ekonomiskās aktivitātes (pārtikas uzņēmumi, tūrisms u.c.) un dabas un kultūras ainavas. Zīmološana var veicināt jaunas un stiprināt esošās vietējās un reģionālās pārtikas ķēdes caur caurspīdīgāku tirgus komunikāciju, uzlabojot vietējo ražotāju piekļuvi tirgum un palielinot viņu ienākumus, stiprinot citu pārtikas ķēžu dalībnieku (tirgotāju, ēdinātāju), kuri izmanto vietējos produktus, tirgus pozīciju. Populāri vietējo produktu zīmoli var veicināt reģionu pievilcību un tūrisma aktivitātes, sekmējot ciešākas saiknes arī starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem. Tie stiprina arī vietējo identitāti un piederības sajūtu vietai.
Secinājumi #
Vietējās pārtikas zīmološana ir veids, kā veicināt diskusiju un sadarbību vietējo pārtikas sistēmas dalībnieku vidū vietējās teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, liekot lietā ar pārtikas ražošanu saistītus vietējos resursus, piemēram, izjevielas, zināšanas, prasmes, kultūras tradīcijas, agrobioloģisko daudzveidību u.c. Kopienas zīmološanā (atšķirībā no individuālas zīmološanas) svarīga ir iesaistīto pušu organizācija un pārvaldības sistēmas izveide zīmola lietošanas vadībai un uzraudzībai.
Avoti #
-
Henke, R., (2020) Rural-Urban Business Model Profile: Regional Quality Labels. ROBUST: Rural-Urban Outlooks: Unlocking Synergies, EU Horizon 2020 Grant agreement 727988.
-
Webinar “Local Branding - How to Guarantee “True” Local Food", organized within ROBUST: Rural-Urban Outlooks: Unlocking Synergies, EU Horizon 2020 Grant agreement 727988.