Pārstrāde zemnieku saimniecībā ‘Juri’ #
Situācija #
Zemnieku saimniecība “Juri” ir vidēja lieluma bioloģiski sertificēta ģimenes saimniecība Preiļu novadā, kas pārmantota vairākās paaudzēs. Saimniecībai pieder 23 hektāri lauksaimnieccības zemes un 23 hektāri meža, un tā pamatā nodarbojas ar piensaimniecību. Izjūtot atbildību par saimniecības turpinājumu, vēloties saglabāt tradicionālo lauku dzīvesveidu, ģimenes vērtības un saikni ar vietu, kā arī cenšoties nostiprināt saimniecības ekonomisko dzīvotspēju, īpašnieki ir uzsākuši piena pārstrādi.
Risinājums #
Saimniecība saražo 30 tonnu piena gadā, no kura 90% tiek pārstrādāti sierā. Pārstrāde ir balstīta vietējo recepšu izmantošanā un reģiona kulinārajās tradīcijās. Tiek izmantotas saimnieka vecāsmātes siera receptes un izgatavoti trīs veidu sieri - “Jurjāņa siers”, “Rušonu siers” un “Pakša siers”, kas pielāgoti dažādām patēriņa vajadzībām: tūlītējam patēriņam un ilgākai uzglabāšanai. Produkts tiek pārdots saimniecībā uz vietas regulārajiem klientiem, kas veido pusi patērētāju un garām braucošajiem tūristiem, kas veido neregulāro klientu grupu. Aptuveni 5% no ražotā tiek pārdots zemnieku tirgos un gadatirgos. Pārstrādes sākumposmā saimniecība sadarbojās ar tiešās pirkšanas puciņiem Rīgā, taču lielā attāluma dēļ (250 km līdz Rīgai), sadarbība tika pārtraukta. Tā vietā saimniecība ir attīstījusi tūrisma pakalpojumus - iekārtotā sierotava ir pieejama apskatei tūristiem, ir uzbūvēta “garšotava”, kur apmeklētāji var nogaršot sieru un citus saimniecības izstrādājumus - tējas, medu. Saimniecībā strādā pie vietējās ainavas sakopšanas, un, atverot saimniecību apskatei, tiek komunicētas arī ainaviskās vērtības.
Saimniecība sadarbojas ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, asociāciju “Lauku ceļotājs”. Šī organizācija sniedz atbalstu tūrisma aktivitāšu organizēšanā. Iepriekš pastāvējusi sadarbība ar „Slow Food” kustību, kas palīdzēja veidot saikni ar Rīgas restorāniem. Saimnieki ir iesaistījušies arī organizācijā “Siera klubs”, kas apvieno Latvijas piena pārstrādātājus un palīdz ar padomu pārtikas tehhnoloģiju jomā. Biznesa darbības uzturēšanai pastāv arī sadabība ar Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu un organizāciju “Vides kvalitāte”, kas pārrauga bioloģiskās saimniecības. Nelielā sierotava un garšotava ir uzbūvētas un iekārtotas ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību, rakstot un īstenojot projektus. Saimniecības uzturēšanā tiek ieguldīts ģimenes locekļu darbs.
Rezultāti #
Piena pārstrādes uzsākšana ir nodrošinājusi saimniecības ekonomisko izaugsmi un ienākumu kāpumu. Izdevīgais novietojums blakus maģistrālam ceļam un tuvums vairākām pilsētām (Daugavpils, Preiļi) atvieglo klientu piesaisti. Saimniecība piekopj tiešo pārdošanu. Gan pārstrādes, gan mārketinga attīstība ir ļāvusi nostriprināt ne tikai saimniecības ekonomisko, bet arī sociālo dzīvotspēju. Pašreiz saimniecība ir sasniegusi pašpietiekamību un tālāk paplašināties neplāno. Taču šis saimniekošanas modelis tiks turpināts nākamajā paaudzē, jo īpašnieku bērni plāno pārņemot saimniecības vadību.
Secinājumi #
Prasmīga seno zināšanu un recepšu izmantošana nelielā zemnieku saimniecībā bāzētā pārstrādes uzņēmumā sniedz iespēju radīt unikālu vietēju produktu. Veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir bijusi saimniecībā saražotā produkta pārstrāde, finanšu invstīciju piesaiste pārstrādes uzsākšanai un sekmīgs mārketings (zināšanas par tirgu, sadarbība ar klientiem). Ekonomisko darbību ir sekmējušas arī latgaliešu etnogrāfiskās un lauksaimnieku organizācijas, kas sniedz iespēju izplatīt produkciju dažādos pasākumos.
Avoti #
- Nepublicēti materiāli no projekta SALSA: Small farms, small food businesses and sustainable food security, ES Apvārsnis 2020 projekts, līguma nr. 677363