Lauku digitalizācija #

Pārskats #

Ar jēdzienu digitalizācija vai digitālā transformācija apzīmē masveida pāreju uz digitālo rīku un tehnoloģiju izmantošanu dažādās nozarēs, vienlaikus sekmējot arī izmaiņas cilvēku ikdienas saziņā, kultūrā un tautsaimniecībā. Ar to netiek saprastas iespējamas izmaiņas kādā tālā nākotnē, bet gan esošā situācija, jo digitalizācija jau šobrīd ietekmē visas tautsaimniecības jomas, cilvēku ikdienu, darbu un savstarpējo saziņu.

Raksturojot digitālo transformāciju, nereti tiek aizmirsts, ka digitalizācija ir process, kas sevī ietver gan tehnoloģisku, gan sociālu komponenti. To noteikti sekmē tehnoloģiskā attīstība, bet izšķirošu lomu spēlē arī prasmes un ieradumi, kas nepieciešami, lai izmantotu digitālās tehnoloģijas un to piedāvātos risinājumus un iespējas. Tas nozīmē, ka, domājot par digitālo transformāciju, nav vēlams koncentrēties uz kāda rīka potenciālo pielietojumu, neapskatot arī konkrētās sabiedrības vai reģiona digitālās infrastruktūras attīstības līmeni un cilvēku spēju un gatavību ikdienā izmantot un integrēt digitālo tehnoloģiju piedāvātas iespējas.

Digitalizācijai liela loma atvēlēta arī Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP 2027), kur norādīts, ka digitalizācija un tās turpmākā attīstībā būs caurviju elementi visās nozarēs. Nav pārsteidzoši, ka digtializācijai ir un būs milzīga ietekme zinātnē, izglītībā, veselības aprūpe un darba tirgū, bet būtiski apzināties, ka digitālie risinājumi var sekmēt arī reģionālo attīstību un ciešāku saikni starp pilsētām un lauku teritorijām. Vienlaikus pastāv bažas, ka digitalizācijas lielākā pozitīvā ietekme koncentrēsies galvenokārt lielpilsētās, jo tur ir labāk attīstīta digitālā infrastruktūra. Turklāt urbanizācija un radošo profesionāļu vēlme pēc pilsētu ritma un pakalpojumiem palielina iespēju, ka no digitalizācijas iegūs tikai atsevišķas jomas. Šajā ziņā digitalizācija varētu radīt vēl lielākas sociālās un reģionālās atšķirības un padziļināt pašreizējās plaisas un nevienlīdzību starp pilsētām un lauku teritorijām. Būtiski uzsvērt arī to, ka, lai gan Latvijā ir salīdzinoši laba piekļuve internetam, starp pilsētām un lauku teritorijām pastāv būtiskas atšķirības savienojamībā - pilsētās ir pieejams ātrāks un stabilāks pieslēgums, kas nepieciešams resursintensīvām darbībām un pakalpojumiem.

Reaģējot uz šīm bažām, tiek aktualizēts lauku digitalizācijas (no angļu val. rural digitalisation) jautājums. Ar to tiek apzīmēts lauku digitālās infrastruktūras un lauku iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanu, lai sekmīgāk izmantotu digitālās transformācijas radītās pārmaiņas. Digitalizācijas ietekmes veiksmīga integrēšana un iespēju izmantošana lauku vidē rada gan izaicinājumus, gan veicina attīstību. Digitalizācija potenciāli rada jaunas iespējas efektīvāk un ekonomiskāk nodrošināt dažādus pakalpojumus lauku un mazāk apdzīvotu teritoriju iedzīvotājiem, vienlaikus stiprinot iedzīvotāju prasmes izmantot digitālo tehnoloģiju radītās iespējas. Projekta DESIRA eksperti norāda, ka nākotnē digitalizācija varētu stiprināt lauku un pilsētu saiknes un sinerģiju starp izglītības sistēmu un darba tirgu. Digitalizācija var darboties kā pretsvars “hroniskajām” negatīvajām tendencēm lauku attīstībā. Tiešsaistes rīku plašāks pielietojums rada jaunas nodarbinātības (piem. attālinātais darbs) un uzņēmējdarbības (piem. digitālie pakalpojumi, tiešsaistes tirdzniecība), iespējas lauku teritorijās, vienlaikus veidojot jaunas un stiprinot saiknes starp laukiem un pilsētām. Digitalizācija un interneta un informācijas tehnoloģiju izplatību lauku reģionos paver dažādas iespējas un ļauj apgūt zināšanas, kas ļauj dažādot ekonomisko aktivitāti. Digitalizācija maina, kā mēs strādājam un dzīvojam, kā arī mūsu izpratni par attālumu starp vietām un lauku telpu kopumā. Caur digitālu tīklošanos un sadarbības iniciatīvām var tikt mazināta sociālā distance starp laukiem un pilsētām un pavērtas jaunas attīstības iespējas. Dažas no tām mēs apskatām zemāk.

Risinājumi #

EKIP ietvaros identificētas četras jomas, kas ilustrē lauku digitalizācijas potenciālu ilgtspējīgas teritoriālās attīstības veicināšanā:

1. Digitalizācijas principi un pieejas lauku attīstībā
2. Dinamiskais pārtikas iepirkums
3. Dzīvās prakses laboratorijas inovāciju kopradei un ieviešanai
4. Digitālie rīki lauksaimniecības produktu realizācijai

Digitalizācijas principi un pieejas lauku attīstībā #

Laukos arvien vairāk tiek ieviestas dažāda veida digitālās tehnoloģijas, kas ļauj uzņēmējiem efektīvāk izmantot resursus, kāpināt produktivitāti, aizstāt roku darbu, uzlabot mārketingu, biznesa vadību. Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika digitalizāciju virza kā vienu no nākotnes prioritātēm līdzās Zaļajam kursam. Taču digitalizācijas radītās iespējas nav vienādi pieejamas visiem lauku uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Lai digitalizācija būtu ilgtspējīga, proti – veicinātu uzņēmumu konkurētspēju, uzlabotu iedzīvotāju labklājību, sekmētu vides aizsardzību un citus svarīgus lauku dzīves aspektus, digitālās tehnoloģijas nepieciešams papildināt ar atbalstošiem sociāliem un politiskiem risinājumiem, kas tās padara pieejamas plašākam cilvēku lokam.

Publisko pakalpojumu digitalizācija Vidusvelsā
Monmausšīras apgabals Velsā ir lauku teritorija, kuras iedzīvotāji ikdienā saskaras ar daudziem izaicinājumiem, tostarp vāju interneta pieslēgumu. Tādejādi lauku iedzīvotājiem ir ierobežotas iespējas saņemt gan publiskos, gan privātus pakalpojumus (piem. veikt banku maksājumus). Savukārt interneta pārklājuma nodrošinājums privātajam sektoram ir ekonomiski neizdevīgs. Lai mazinātu sociālo un ekonomisko plaisu starp pilsētu un laukiem un veicinātu vietējo lauku kopienu zināšanu un prasmju pilnveidi, kas būtu līdzvērtīga pilsētu iedzīvotājiem, Monmausšīras apgabala padome sadarbībā ar Lanoveras ciema padomi īstenoja digitalizācijas pilotprojektu četros lauku ciematos. Tā ietvaros ciematu kopienas zāles tika aprīkotas ar internetu un Wi-Fi pieslēgumu, šādi mēģinot mazinot digitālo plaisu starp pilsētām un laukiem.

Dinamiskais pārtikas iepirkums #

Dinamiskais pārtikas iepirkums (DPI) ir informācijas tehnoloģijās (IT) balstīts risinājums, kas sakopo informāciju par produktu piedāvājumu no lauksaimniekiem un piedāvā tos sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu nodrošinātājiem vienotā interneta platformā. Informācija par pieejamiem produktiem tiek regulāri atjaunināta. Līdzīgi kā ierastajos publiskajos pārtikas iepirkumos, DPI nepieciešams pārtikas iepirkuma organizētājs. Vēlams, lai tā būtu organizācija, kas labi pārzina vietējos ražotājus. IT speciālisti iesaistās interneta platformas izveidē, kurā tiek sakopots produktu piedāvājums, balstoties uz ieinteresēto lauksaimnieku sniegto informāciju, un pircēji iegādājas izvēlētos produktus. Risinājuma īstenošanā piedalās ieinteresētie vietējie ražotāji, piedāvājot savus saražotos produktus, un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji.

DPI Apvienotajā Karalistē
Īstenotie DPI pilotprojekti Apvienotās Karalistes skolās liecina, ka, pielietojot DPI pieeju, palielinās vietējo ražotāju iesaiste publiskajos pārtikas iepirkumos un vērojama svaigu produktu iegādes palielināšanās, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgāku un veselīgāku pārtiku sabiedriskajā ēdināšanā. Jo īpaši efektīvs risinājums tas ir mazo un vidējo ražotāju grupā, jo viņi var piegādāt produktus atbilstoši saražotajam apjomam un viņiem nav jānodrošina pieprasījums pilnībā. Palielinoties vietējās pārtikas īpatsvaram publiskajos iepirkumos, uzlabojas nodarbinātība reģionā. Samazinājušies pārtikas transportēšanas attālumi, jo produktu piegādes līdz skolām tiek veiktas centralizēti, līdz ar to samazinot enerģijas patēriņu un oglekļa izmešus. Paredzama vietējo patērētāju (skolēnu) un ražotāju satuvināšanās, jo pilotprojektu ietvaros plānoti saimniecību apmeklējumi un lauksaimnieku vizītes skolās.

Dzīvās prakses laboratorijas inovāciju kopradei un ieviešanai #

Lai sekmētu pētnieku, praktiķu un citu ieinteresēto pušu veiksmīgu sadarbību inovāciju izstrādē, Eiropas Savienības finansētos pētniecības un inovāciju projektos arvien biežāk tiek veidotas dzīvās prakses laboratorijas (DzPL). DzPL ir atvērtas inovāciju platformas, kuru mērķis ir risināt konkrētu kādas jomas praktiķu identificētu problēmu, eksperimentējot ar praktiskiem risinājumiem, tos pilnveidojot ieviešanas procesā. Katra DzPL strādā pie konkrēta risinājuma, kura izstrādes process lielā mērā atkarīgs no iesaistīto pušu vajadzībām, pieejamajiem resursiem un institucionālā ietvara uzliktajiem ierobežojumiem. Arvien biežāk DzPL tiek veidotas, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar digitālo transformāciju.

Lauksaimnieku mijiedarbība ar konsultantiem tiešsaistē
Latvijā nav vienota resursa, kas lauksaimniekiem un ražotājiem dotu pilnīgu priekšstatu par konsultācijas sniedzošajām organizācijām un indivīdiem, kā arī Latvijā pieejamajiem materiāliem un konsultāciju formām augļu/dārzeņu pārstrādes un šo produktu mārketinga jomās. Projekta AgriLink DzPL ietvaros tika veidota tiešsaistes platforma, kas apvienotu visus resursus, kas pašreiz pieejami konsultāciju pakalpojumu lietotājiem, un ļautu tiem ātri atrast nepieciešamo informāciju, lai apmierinātu konkrētas praktiskās un komerciālās vajadzības. Lai padarītu platformu dažādiem lietotājiem pieejamu, DzPL komanda aktīvi iesaistīja konsultantus, tādējādi nodrošinot veiksmīgu un mērķtiecīgu rīka izveidi (piemēram, informācija tiek pasniegta saprotami). Lai nodrošinātu platformas darbību arī pēc projekta beigām, tiek panākta vienošanās ar Latvijas Augļkopju asociāciju par mājaslapas uzturēšanu un satura atjaunošanu.

Digitālie rīki lauksaimniecības produktu realizācijai #

Digitalizācijai ir būtiska ietekme arī uz saimniecību produktu realizācijas iespējām, jo jaunie digitālie mārketinga rīki un risinājumi ļauj lauksaimniekiem un maziem pārtikas uzņēmumiem vieglāk uzrunāt plašu klientu loku, neveicot milzīgas investīcijas. Digitālās tehnoloģijas atvieglo piekļuvi dažādiem preču noieta tirgiem, apvienojot tiešsaistes risinājumus ar inovatīviem loģistikas risinājumiem. Vienlaikus, ņemot vērā rīku dažādību un nepieciešamās prasmes, lauksaimniekiem un pārtikas uzņēmumiem jāizdara stratēģiskas izvēles, kas ļauj digitālos risinājumus veiksmīgi integrēt saimniecību esošajās praksēs, izvērtējot pieejamos resursus un savas prasmes. Pielietojot digitālo mārketinga rīku sniegtās iespējas, lauksaimnieki sākuši aktīvāk izmantot tiešsaistes komunikāciju, lai sazinātos ar klientiem un radītu jaunus veidus, kā klienti saimniecībā ražotos produktus var iegādāties. Saimniecības, iesaistoties diskusijā ar potenciālo klientu, izmanto dažādas sarežģītības pieejas, sākot ar produktu bilžu ievietošanu saimniecību Instagram un Facebook kontos, beidzot ar produkcijas realizāciju tiešsaistes veikalos un tiešās pirkšanas pulciņos.

Tiešās pirkšanas pulciņi tiešsaistē
Ražotājiem (t. sk. mājražotājiem) nereti ir sarežģīti piekļūt tradicionālajiem tirgus kanāliem (t. sk. lielveikaliem), vai arī tie savas pārliecības dēļ nevēlas izmantot garās pārtikas sagādes ķēdes un starpnieku pakalpojumus. Savukārt patērētājiem pilsētās, ne vienmēr ir iespējas iegādāties vietējo lauksaimnieku ražotos produktus par pieejamām cenām ierastajās pārtikas iegādes vietās. Viens no risinājumiem vietējo ražotāju un patērētāju tuvināšanai ir tiešās pirkšanas pulciņi (TPP), kas ir pircēju-entuziastu kopīgi radīta un organizēta iniciatīva, kas ļauj dalībniekiem regulāri iegādāties galvenokārt bioloģiski audzētu vietējo pārtiku no vietējiem zemniekiem. Būtisku lomu šajā iniciatīvā spēlē digitālie rīki. Pulciņa dalībnieki organizē dežūras (atkarībā no pulciņa lieluma aptuveni reizi 2-4 mēnešos katram dalībniekam), kuru laikā dežurants tiešsaistes platformā pieņem pasūtījumus, nodod tos ražotājiem, pieņem pārtiku un visbeidzot atdod to pulciņa dalībniekiem.

NegantiGardi
Brāļi Vīganti ir lauksaimnieki, kas 2011. gadā sāka nodarboties ar pilna cikla bioloģisko lopkopību, Pakāpeniski tika nostiprināts mērķis plašākam klientu lokam piedāvāt augstvērtīgu vietējo ražotāju gaļu. Lai sasniegtu šo mērķi, tika izveidota tiešsaistes vietne negantigardi.lv. Lai to izveidotu, brāļiem bija nepieciešams apgūt jaunas prasmes un zināšanas saistībā ar IKT risinājumiem. Stiprinot savu kompetenci, viņi varēja pilnvērtīgi sadarboties ar IT uzņēmumiem un tiem komunicēt savas vajadzības, kas ļavā izveidot atbilstošu mājaslapu. Sākoties Covid-19 pandēmijai, tika uzsākta sadarbība arī ar citām saimniecībām, lai to produkciju būtu iespējams pārdot caur negantigardi.lv. Lai gan produktu klāsts tika paplašināts, tika izlemts neveidot lielus vairāku saimniecību produktu krājumus centralizētā noliktavā. Brāli Vīganti paši nodrošina produkcijas piegādi, bet piedāvātajiem produktiem galvenokārt ir īss derīguma termiņš, kas radītu papildu riskus un izmaksas, ja tos nevarētu laicīgi realizēt. Šī iemesla dēļ mājaslapas piedāvājums tiek regulāri atjaunots, balstoties uz saziņu ar citām saimniecībām par to, kādu produkcijas daudzumu tās attiecīgajā periodā varēs nodrošināt, produktus saņemot īsi pirms piegādes gala patērētājam.

Rīcībieteikumi #

Veiksmīgi vietējie risinājumi atkarīgi no labas izpratnes par reģionālo digitālo ekosistēmu. Pārdomāta digitālo risinājumu ieviešana lauku vidē balstās uz sociālo un tehnoloģisko komponenšu saskaņošanu. Noteikts nepieciešams radīt tehnoloģisko infrastruktūra, kas ļauj izmantot dažādus digitālos rīkus. Vienlaikus, apsverot dažādas iespējas, diskusijā jāiesaista dažādas ieinteresēto personu grupas un jāpraktizē elastīga digitālā pārvaldību, kas ļauj mijiedarboties politiķiem, zinātniekiem, praktiķiem.

Attīstot digitālo ekosistēmu, īpaša uzmanība jāpievērš mentoriem un zināšanu brokeriem. Cilvēkiem bez tehnoloģiskām zināšanām nereti trūkst izpratnes par risinājumiem, kas ir pieejami. Mūsu pētījumi liecina, ka, piemēram, saimniecību spēja izmantot digitālo risinājumus sniegtās iespējas bieži atkarīga no tām pieejamajiem resursiem un lauksaimnieku prasmēm. Lai gan ekspertu intervijās tika apstiprināts, ka lauku kopienu iedzīvotāji labprāt apgūst jaunas IT prasmes, ir vajadzība pēc tehnoloģiska mentora, kas dotu skaidrāku izpratni par pieejamajiem risinājumiem.

Investējot digitālos risinājumos, jādomā ilgtermiņā. Nepieciešams veidot ilgtspējīgu digitalizāciju veicinošus politikas instrumentus, kas atbalstītu vietējās kopienas, lai izvairītos no digitālās plaisas un cilvēku aizceļošanas no lauku teritorijām.

Jāsaprot, ka digitālie risinājumi ne vienmēr ir radikāli, bet tie var būtiski uzlabot cilvēku ikdienu. Domājot par digitālo transformāciju, vērts paturēt prātā, ka arī ikdienišķu prakšu vienkāršošana, izmantojot digitālos rīkus (piem., publiska pakalpojuma pieejamība tiešsaistē, informācijas apkopošana vienuviet), var uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, neprasot lielas investīcijas.

Avoti #

• Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam.

Rokasgrāmatas saistītie raksti #