Kulinārā mantojuma komercializēšana

Kulinārā mantojuma komercializēšana #

Pārtika

Situācija #

Lauku teritoriju attīstības veicināšanai aktuāla ir lauku ekonomikas dažādošana, kam savukārt ir plašāka ietekme uz lauku teritoriju pievilcību un apdzīvotības saglabāšanu. Viedas teritoriju attīstības stratēģijas ietver vietējo resursu apzināšanu un izmantošanu. Lauku teritorijas tradicionāli saistās ar pārtikas ražošanu, un kulinārais mantojums var būt nozīmīgs resurss lauku ekonomikas dažādošanai un uzņēmējdarbības attīstībai.

Risinājums #

Vietējā kulinārā mantojuma apzināšana un komercializēšana var veicināt jaunas lauku uzņēmējdarbības formas un lauku saimniecību attīstību, izmantojot un saglabājot tradicionālo vietējās pārtikas kultūru: vietējos produktus, ražošanas prakses, rīkus, tradīcijas, dzīvesveidu. Izceļot vietējos produktus un pārtikas ražošanas tradīcijas, iespējams īstenot virkni uzņēmējdarbības aktivitāšu, kas saistītas ar tūrismu: izglītojošus pasākumus, meistradarbnīcas, ēdināšanas pakalpojumus, degustācijas, skaistumkopšanas un veselības aprūpi, lauku SPA, izmitināšanas un atpūtas pasākumus, viesu namu pakalpojumus u.c. Vienota reģionāla kulinārā mantojuma uzņēmējdarbības klāstera un tūrisma pakalpojumu piedāvājuma veidošana, kurā sadarbojas uzņēmēji un citas ar pārtiku saistītas organizācijas (piemēram, muzeji, NVO u.c.), var veicināt sekmīgāku klientu piesaisti reģionā un vairot ienākumus. Piemēram, reģionu un lauku (tūrisma) asociācijas veido kopīgas tiešsaistes mārketinga platformas, kurās uzņēmumi ir apvienoti gastronomijas vai lauku tūrisma grupās, ir izstrādāti tūrisma maršruti, un kulinārā mantojuma uzņēmumi ir sasaistīti savstarpēji un arī ar citiem teritorijas tūrisma resursiem un vietām.

Uzņēmējdarbībā, kur tiek izmantots kulinārais mantojums, bieži darbojas ģimenes saimniecības, kuru paaudzēs ir saglabājušās pārtikas tradīcijas, kas pielāgojamas biznesa modelim un kas dažādo savu līdzšinējo uzņēmējdarbības praksi vai uzsāk jaunu. Profeisonālas asociācijas (piemēram, lauku tūrisma apvienības) nodrošina kontaktu veidošanu uzņēmumu starpā, apmācību, informācijas pakalpojumus. Pašvaldība var sniegt atbalstu finanšu resursu piesaistei un informācijas izplatīšanai, kurā nozīmīga loma ir sadarbībai ar publiskajām iestādēm, piemēram, muzejiem, kultūras centriem, tūrisma informācijas centriem, kam ir pieejami publiskie resursi teritorijas popularizēšanai. Tam ir būtiska loma tūristu, klientu, piesaistē, kuri būtu motivēti maksāt par unikālo, tradīcijās balstīto produktu vai pakalpojumu. Visbeidzot, politikas veidotāji veido institucionālo vidi un publisko regulējumu (piemēram, Lauku atbalsta programmās iekļautās prioritātes un resursi uzņēmējdarbības uzsākšanai un tūrisma produktu attīstībai, normatīvais regulējums pārtikas higiēnas, ražošanas un aprites jomās), kas var veicināt vai ierobežot uzņēmējdarbības attīstību.

Šīs uzņēmējdarbības attīstīšanā būtiskas ir vietējās zināšanas un vietējo pārtikas produktu un tradicionālā (lauku) dzīvesveida esamība, kā arī uzņēmējdarbības vadības prasmes kopumā. Uzņēmējdarbības uzsākšanai vai dažādošanai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, kur lieti noder atbalstošas valsts programmas un finansējums (piemēram, lauku dažādošanai un mājamatniecības attīstībai). Klientu piesaistei noderīgi ir digitālā mārketinga rīki un to lietošanas prasmes.

Rezultāti #

Kulinārā mantojumā balstīta uzņēmējdarbības atttīstība, viedi izmantojot vietējos, tradicionālos pārtikas resursus, sniedz ieguldījumu kulturvēturiskā mantojuma saglabāšanā un stiprina vietas piesaisti un vietējas teritorijas identitāti. Radot ienākumus un darbavietas, tā veicina vietējās teritorijas ekonomisko izaugsmi un var sniegt jaunas perspektīvas lauku jauniešiem un jaunienācējiem. Komunikācija ar pilsētu patērētāju atjauno viņu interesi par lauku pārtikas tradīcijām un tradicionālo dzīvesveidu un nodrošina pozitīvāku lauku dzīves tēlu.

Kulinārā mantojuma komercializēšanai ir vairākas pozitīvas ietekmes uz vietējo attīstību:

  • Papildu ienākumi lauku saimniecībās, uzņēmumos, tūrisma iestādēs un laukos kopumā;
  • Lauksaimnieku lomas sabiedrībā un vietējā ekonomikā labāka atzīšana.
  • Stiprināta kultūras identitātes saistība ar pārtiku.
  • Paaugstināta izpratne par vietējo pārtikas produktu vērtību un tradicionālo (lauku) dzīvesveidu.

Kulinārā mantojuma komercializēšanai var būt arī negatīvas ietekmes, ja tūrisma uzņēmējdarbības gars ņem pārsvaru pār vietējo pārtikas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, piemēram, lauksaimniecības zemes zaudēšana, tās izmantojot tūrisma aktivitātēm, “izdomāta” vietējā pārtika, lai apmierinātu tūristu pieprasījumu.

Secinājumi #

Kulinārā mantojuma komercializēšana ir piemērs, kā apzināt un likt lietā, piešķirt ekonomisku vērtību vietējiem resursiem. Tā ir iespēja lauku saimniecībām un uzņēmējiem uzsākt jaunu vai dažādot savu uzņēmējdarbību. Ieteicams veidot un stiprināt ekonomisko sadarbību un kopēja piedāvājuma veidošanu starp uzņēmumiem, kas var uzlabot kā individuālu uzņēmējdarbību, tā veicināt teritorijas tēlu, atpazīstamību un sociālo un ekonomisko attīstību.

Avoti #